Citi par mums

Adriāna un Kristiāns sagādāja mums visai komandai vienas no skaistākajām kāzām 2011. gada kāzu sezonā. Detaļas un vizuālais noformējums bija ļoti svarīgs, līdz ar to dekorētāja Valtera Ozoliņa www.augumaja.lv izvēle bija likumsakarīga. Kopīgā sadarbībā ar fotogrāfu Artūru Romanovski www.artursromanovskis.lv, Valteru Ozoliņu, viesu nama Vino Rosso www.vinorosso.lv saimniekiem un jauno pāri radās „Kāzas zem koka”

Sapnis vasaras naktī

Kamēr citviet Latvijā plosījās vētra un opji lidinājās pa gaisu, pieturoties pie šķūnīša durvīm, mēs un gada dienas viesi – saldi čučējām zem ābeles Garciema dārzā. Šī vasara lutina, tāpēc izdodas it visas ieceres nedēļas nogalēm. Kopš Jāņiem neesmu piedzīvojusi lietu brīvdienās. Pag, varbūt esmu, bet tad tas nav traucējis. Iespējams, ka pērkons aiz loga un spēcīgas lietus lāses uz palodzes, svētdienas vakarā bijušas pat svētīgas, lai nolaistos uz zemes pēc rosīgajām brīvdienām.

Nedēļas nogale iesākās jau piektdienā, uzreiz pēc darba devāmies uz Koknesi, izbaudīt kāzu dāvanu, ko gadu (!) taupījām – vakariņas sveču gaismā, romantisku vakaru numuriņā, brokastis un tiramisū kulinārijas stundu viesnīcā/restorānā Vino Rosso. Uz mirkli likās, ka esam nonākuši kaut kur Itālijā. Tikai visi runā latviski(izņemot daži viesi), bet tā noskaņa, tā nemainījās. Apkalpošanas kultūra augstākajā līmenī, mēs jutāmies kā paši svarīgākie viesnīcas viesi, atlika vien iepīkstēties un viss tika izpildīts. No paša saimnieka rokām pasniegts pleds, gan atlaistie 10LVL, ko bijām pārtērējuši. Ēdiens – burvīgs. Laikam pirmo reizi dzīvē varēju ēst gan uzkodas, gan pirmo un vēl otro ēdienu! Kopā ar vīnu, zvaigžņoto nakti, svecēm un, protams, vīru, izraušanās no visa ierastā izdevās godam. Vino Rosso ir Daugavas krastā, pretī Kokneses pilsdrupām. Abi sēdējām uz akmeņiem, vērojām pili, izdomājām savus stāstus par cilvēkiem, kas tur mitinājušies, apkārt mums skrēja mūsu Rufuss un Lēdija, viesnīcnieku suns. Tāda idille. Ceļš atpakaļ cauri koku alejai un makšķernieki, kas steidz noķert lielo lomu. Mazītiņas lampiņas un lāpas, kas tumsā rāda ceļu. Pats numuriņš, tik plašs un gaišs. Milzīgs ekrāns uz sienas, kur baidīt filmas, ieaijāt sevi miegam. Tagad zinu, ka noteikti gribu mūsu gultai uzlikt baldahīnu. Nu ne jau to smagnējo, tādu pavisam gaisīgu un vieglu. Jo gulēt zem iedomāta mākonīša bija ak, cik jauki. Mums patika. Mēs iesakām.

Sestdiena, savukārt, bija notikumu pilna. Sākās ar vedējiem, kas aizveda mūs uz vietu, kur pirms gada norakām vīnu. Vāj dieniņās, tiem, kam kādreiz tāda atrakcija būs, zīmējiet kārtīgas kartes, ja vien, protams, nevēlaties dzirdēt ķiķināšanu un pārmetumus par topogrāfisko idiotismu. Tālāk.

Tālāk, mazītiņa kāzu diena, kad atkal bijām tie galvenie tiem, kas atbrauca uz dārzu. Čalas, rosības, peldes jūrā gan saulrietā, gan piķa melnā tumsā, gan saules apmirdzētā dienā. Salds miegs zem ābeles un mazsālīti gurķīši brokastīs. Tik siltas nakts, tāda burvība un prieks. Žēl, ka ne nedēļu vēlāk, tad varētu baudīt vēl zvaigžņu šovu tumšajās debesīs. Bet būšu pieticīgāka.

Es dievinu šo vasaru, patiesi. Saule, siltas naktis, ievērības cienīgi lieti, siltas peļķes, ūdeņi, kuros tik peldēt un nekāpt krastā, ziedi, sapņi, cerības un prieks. Bauda.

Muižas rija pārtop restorānā

Kokneses pagastā šīgada sākumā klientiem durvis vēra jauns restorāns un viesnīca "Vino Rosso" ("Sarkanais vīns"). Tas ir Daces Līviņas un Bruno Cīruļa sapņa par Itāliju piepildījums, un to viņi izveidojuši kā mierīgu atpūtas vietu cilvēkiem, kuri vēlas baudīt itāliešu ēdienus un vīnus.

Dace un Bruno katru gadu dodas uz Itāliju gan atpūsties, gan arī pavada meitu Elizabeti uz treniņnometnēm daiļslidošanā. "Itālija ir mūsu mīlestība un aizraušanās. Man patīk šīs valsts kultūra, itāliešu dzīvesstils, ēdieni un ēšanas kultūra. Dzīvojot šajā valstī, to labi esmu iepazinusi," stāsta Dace Līviņa, kura ir arī grieķu restorāna "Amphora" Rīgā, Elizabetes ielā, līdzīpašniece.

Kad Bruno nolēma atjaunot veco Bilstiņu muižas riju, Dace, pirmo reizi ieraugot šo ēku, iesaucās — te noteikti jābūt restorānam! Izmantojot kredītu, vecā, pussabrukusī mūra ēka atjaunota. Gan restorāna, gan viesnīcas istabiņu iekārtojumā iedzīvinātas atmiņas par Itāliju. Līdzīga stila viesnīciņas un restorāni ir gan Itālijā, gan Francijā.

Restorāna zālē skan klusināta itāliešu mūzika, kuras lielais kamīns, telpā ir silti un mājīgi, un ir sajūta, ka esi ienācis nevis smalkā restorānā, bet gan devies ciemos pie draugiem. Viesmīlis Jānis laipni, bet neuzbāzīgi rūpējas par klientu labsajūtu. Cilvēku, kurš nepārzina itāliešu virtuvi, ēdienkartē var samulsināt specifiskie ēdiena sastāvdaļu nosaukumi, taču viesmīlis un restorāna īpašnieki, kuri reizēm paši apkalpo viesus, ir gatavi visu paskaidrot.

Restorānā "Vino Rosso" darbs organizēts tā, ka apmeklētājiem galdiņš jārezervē vismaz dienu iepriekš, pasakot, cik viesu ieradīsies. Iespējams iepriekš saskaņot arī ēdienkarti. Ēdienu izvēle nav plaša, taču tie ik nedēļu mainās. Ēdienu piedāvājums atbilst itāliešu ēšanas paradumiem. Pēc pasūtījuma pieņemšanas klientam pasniedz tikko ceptu itāliešu maizi — čabatu — ar sviestu vai īpašu šai zemei raksturīgu eļļas un balzāmetiķa mērcīti. Tad piedāvā uzkodas, pirmo un otro ēdienu. Maltīte noslēdzas ar desertu. Ēdieni ir "viegli" un izsmalcināti. Liela nozīme ir ēdiena noformējumam, te domā arī par to.

Tā kā ēdienus gatavo galvenokārt no svaigiem produktiem un katram viesim pēc viņa pasūtījuma, maltīte kādu laiku jāgaida. Lai apmeklētāji tāpēc nejustos aizmirsti, viesmīlis atnes nelielu sveicienu no pavāriem īpašas uzkodas veidā. Viesi bauda ēdienus un vīnu un nebrauc šurp pieēsties, bet gan gūt patīkamas emocijas, atpūsties kopā ar ģimeni, patērzēt draugu lokā vai lietišķās vakariņās ar darījumu partneriem.

Viesiem piedāvā ap 60 šķirņu vīnu, lielākoties no Itālijas un Francijas. Var nobaudīt Itālijas labāko alu, ir arī augstas klases stiprie dzērieni. Ierīkojot vasaras dārzu, iespējams, būs arī pašmāju alus, kuru latvieši tik ļoti iecienījuši, atpūšoties dabā.

Šovasar Dace un Bruno iecerējuši doties braucienā pa Itālijas vīnadarītavām, lai atrastu to sarkanā vīna šķirni, kas varētu kļūt par "Vino Rosso" vizītkarti. "Vienojoties ar vīndariem, uz šīs šķirnes pudelēm līmēs restorāna etiķeti, un tādu vīnu varēs iegādāties tikai pie mums. Reizi mēnesī esam iecerējuši rīkot vīna vakarus un degustāciju, lai šī dzēriena pazinēji izglītotu mūsu viesus. Līdzīgi vakari notiek arī "Amphorā" Rīgā, un tie ir ļoti populāri. Cilvēki labprāt iegādātos veikalā labu vīnu, taču viņiem pietrūkst zināšanu par to. Arī restorānā, pasūtot dzērienu, jāpaļaujas tikai uz viesmīļu ieteikumu. Plānojam rīkot arī citus tematiskus vakarus, kuros piedāvāsim izzināt itāliešu virtuvi, kopā svinēt Mīlestības svētkus, baudīt labu mūziku," stāsta Līviņas kundze.

Izvēloties darbiniekus, Dace un Bruno gribēja aicināt darbā vietējos cilvēkus, un tā sākās viņu sadarbība ar Vecbebru profesionālo vidusskolu, kur māca gan viesmīļus, gan pavārus. "Biju dzirdējusi, ka šajā skolā sagatavo ļoti labus speciālistus un ne viens vien tās absolvents strādā labos Rīgas restorānos. Ceturtā kursa audzēkņiem janvārī parasti sākas prakse, un mēs diviem pavāriem un viesmīlim piedāvājām strādāt mūsu restorānā. Viņi gan nebija gatavi uzreiz sākt strādāt patstāvīgi, tāpēc praktiskās iemaņas vispirms apguva restorānā "Amphora", kur strādā viens no Latvijas labākajiem pavāriem Jānis Sokolovskis. Viņš ieradās Koknesē konsultēt mūsu darbiniekus. Ceru, ka šī sadarbība gan ar Vecbebru profesionālo vidusskolu, gan pieredzējušiem meistariem Rīgā turpināsies," stāsta "Vino Rosso" saimniece.

Dace Līviņa Rīgā iecerējusi atvērt arī grieķu tavernu, bet Koknesē pabeigt iesākto, izveidojot vasaras dārzu un iekopjot apkārtni. Kas zina, varbūt kādreiz dārzā taps arī strūklaka, bet Daugavas krastā — piestātne kuģītim, ar kuru vizināt viesus. "Šī ir ļoti skaista vieta, un mūsu viesi to jau novērtējuši. Savukārt mēs šo vietu viesnīcai un restorānam izvēlējāmies klusuma un miera dēļ, kas te valda. Tas nozīmē, ka mūsu viesi te būs pasargāti no ikdienas steigas," stāsta Līviņas kundze.

Līdzās restorānam atvērta arī viesnīca, kurā ir seši divvietīgi numuri, taču vajadzības gadījumā, ja viesos ierodas ģimenes ar bērniem, istabā var novietot vēl divus guļamos. Katram numuram dots kādas rožu šķirnes nosaukums, un, kad pie vecās Bilstiņu muižas rijas būs iekopts rožudārzs, viesnīcas iemītnieki varēs aplūkot šo šķirņu rozes.

"Remember me" ("Atceries mani"), "White queen Elizabeth" ("Baltā karaliene Elizabete"), "Love and peace" ("Mīla un miers"), "Liv"n easy" ("Dzīvojot viegli"), "Vino Rosso" ("Sarkanais vīns"), "Sunset celebration" ("Saulrieta svinības") — istabas ar šādiem nosaukumiem iekārtotas katra savā stilā, taču saglabājot vienotu rožu motīvu. Viesnīcas numuri ir vienkārši, bet eleganti. Katrā istabā ir televizors, tālrunis, var izmantot bezvadu internetu. Patīkams sveiciens viesiem no viesnīcas īpašniekiem ir neliela šokolādīte uz spilvena. Dace Līviņa stāsta, ka daļa istabu jau rezervētas atpūtai vasarā. Līdzās viesnīcas numuriem izveidota neliela bibliotēka ar izziņas un daiļliteratūru dažādās valodās, ir arī galda spēles.